Kāpēc rūpēties par augsni?

Augsne nav tikai pelēcīgs substrāts, kurā audzēt pārtiku, bet nozīmīga dabas un cilvēka dzīves sastāvdaļa – tā ir vesels organisms, kurā ik sekundi noris simtiem dažādu procesu. Augsne veidojas vēja, saules, sala, lietus un dzīvo organismu ietekmē, kas aizņem ilgu laiku – 100 gadu laikā nepilns centimetrs. Tā sastāv no gāzēm, šķidrumiem un cietvielām.
Lauksaimnieks par augsni rūpējas kā par ģimeni, nodrošinot tās veselību, lai tā spētu pildīt dažādas funkcijas.

Augsnes funkcijas

Augstvērtīgas pārtikas ražošana

Tikai puse no visas sauszemes platības ir piemērota lauksaimniecībai.

Ūdens filtrācija un regulēšana

Virszemes ūdeņi nereti ir netīri un duļķaini, kamēr pazemes ūdeņi ir dzirdi turklāt tie neizsīkst pat ilgstošos sausuma periodos. Kāpēc? Jo augsne tos gan filtrē, gan uzglabā sevī, nodrošinot veģetāciju un dzīvo organismu augšanu.

Vielu pārstrāde citos elementos

Augsne pārstrādā kritušās lapas, novītušo zāli, dzīvnieku atliekas un citu organismus vienkāršos ķīmiskos elementos, no kuriem nākamajos gados barojas augi un dzīvnieki.

Augsne ir mājvieta neskaitāmam skaitam organismu

Mēs zinām, ka augsnē dzīvo sliekas un dažādi kukaiņi. Tomēr īstais skaits augsnes iemītnieku redzams vien ar mikroskopu – tajā dzīvo miljardiem mazāku organismu – sēnes, baktērijas un citi mikroorganismi.

Kādi ir augsnes veidi?

Māls
Ļoti labi notur barības vielas. Ja māla augsne tiek mēslota, tajā vienmēr būs tādas barības vielas kā fosfors un kālijs, kas no augsnes neizskalosies. Ir arī negatīvās puses – mālā ir apgrūtināta ūdens un gaisa aprite, tādēļ augi var sākt smakt vai ciest no pārmērīga vai nepietiekama mitruma.
Mālsmilts un smilšmāls
Zelta vidusceļš, kur augsne ir gana gaisa un ūdens caurlaidīga, taču arī ar labu barības vielu noturību. Šāda veida augsnes ir vispiemērotākās dažādu kultūraugu audzēšanai.
Kūdra
Satur ļoti daudz organisko vielu. Pēc īpašībām līdzinās smilts augsnei – tā ir ļoti ūdens un gaisa caurlaidīga, tāpēc pastāv liels mitruma trūkuma risks. Kūdras augsnēs visbiežāk lauksaimnieki izvēlas audzēt zālājus, taču tajās visai labi padodas arī dažādi ogu krūmi, piemēram, krūmmellenes.
Smilts
Lieliska gaisa un ūdens caurlaidība, taču ir problēma ar barības vielu noturību, it īpaši, ja runājam par fosfora un kālija savienojumiem.

Kā nodrošināt veselīgu augsni?

Augsnes veselības lietas diži neatšķiras no cilvēku – tāpat kā mēs, cilvēki, ik pa laikam veicam dažādas veselības analīzes, tās jāveic arī augsnei apmēram reizi piecos gados. Pēc analīzēm "augsnes ārsts" jeb agronoms pieņem lēmumu, kā uzlabot augsnes veselību.
Tas notiek šādi – ar dažādām analīzēm tiek noteikts augsnes tips, granulometriskais sastāvs, organisko vielu sastāvs, pH un barības vielu (fosfora un kālija savienojumu) daudzums, kā arī augsnes mikrobioloģiskais sastāvs.

Augsnes pH līmenis

Tāpat kā cilvēkam svarīgs pareizs pH līmenis, tāpat arī augsnei – Latvijā lielākoties augsnes ir viegli skābas, kā rezultātā augsnes mikroorganismi darbojas lēnāk, kā augiem ir grūtāk uzņemt barības vielas. No tā cieš gan ražas lielums, gan ražas kvalitāte.

Ir augi, kuri visai labi spēj augt arī skābās augsnēs, piemēram, auzas, kartupeļi un zālāji, tomēr lielākā daļa augu vislabāk jūtas neitrālā augsnē – tādā, kurā pH līmenis ir 7. Lai cīnītos ar augšņu skābumu, Latvijas lauksaimnieki ik gadu kaļķo tūkstošiem hektāru skābas augsnes. Optimāla augsnes reakcija (pH) ir svarīga ne tikai profesionāliem lauksaimniekiem, bet arī mazdārziņu īpašniekiem. Šādos gadījumos pH noteikšanai ļoti labi der arī veikalos nopērkamie elektriskie pH mērītāji.

Sliekas - veselīgas augsnes indikators

Augsnes veselību ļoti labi raksturo tas, cik augsta mikrobioloģiskā aktivitāte tajā notiek. Taču ar neapbruņotu aci ir teju neiespējami to noteikt. Tādēļ palīgā steidz sliekas – jo vairāk slieku augsnē, jo tā ir veselīgāka. Sliekas augsnē nozīmē to, ka ar barību augiem un mikroorganismiem viss ir kārtībā.
Biedrība "Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi"
Apvienības valdes priekšsēdētājs: Valters Zelčs
Komunikācijas vadītāja: Šarlote Mīdere
Seko mums sociālajos tīklos
Copyright © 2024 Biedrība "Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi"