No kā pārtiek augi?

Cilvēki pārtiku uzņem ar dārzeņiem, graudaugiem, piena produktiem un gaļu. Ja interesējies par pareizu uzturu, zini, ka svarīga ir ogļhidrātu, olbaltumvielu, tauku un šķiedrvielu attiecība. Līdzīgi ir ar augiem – tiem nepieciešami 17 dažādi elementi. Trīs no šiem 17 augsnei svarīgākie mikroelementi –

Slāpeklis, fosfors un kālijs jeb
N, P un K.

Tas atrodams atmosfērā un gaisā, ko elpojam – 78% no zemes atmosfēras veido tieši slāpeklis. Augiem tas ir svarīgākais barības elements, taču tikai maza daļiņa augu – tauriņzieži – spēj to uzņemt no gaisa. Pārējiem augiem tas ir jāuzņem no augsnes, kur slāpeklis ļoti bieži ir nepietiekošā daudzumā. Tāpēc arī slāpeklis augiem ir jānodrošina ar mēslojumu – kūtsmēsliem vai minerālmēsliem.

Šie mikroelementi augsnē tiek ievadīti ar mēslojumu, tradicionāli tie ir bijuši kūtsmēsli. Taču aizvien populārāka paliek minerālmēslu izmantošana. Pasaulē ir vairākas atradnes, piemēram, Kanādā, Norvēģijā un Marokā, kur fosforu un kāliju vienkārši izrok no zemes, attīra un granulē, lai to varētu izmantot augsnes mēslošanā šeit, Latvijā.

Lai mūsu organismi būtu veselīgi, spēcīgi, un augtu, mums kā cilvēkiem ir svarīgi būt paēdušiem. Tieši tāpat ir ar augiem. Veselīga un ‘’paēdusi’’ augsne spēj dot augstu ražu, turklāt iegūtie pārtikas produkti būs ļoti kvalitatīvi. Tā kā augi sevī uzņem augsnē esošās barības vielas, augsne ir jāmēslo, pretējā gadījumā, gadu no gada, novācot ražu, bet augsnē neienesot jaunas barības vielas, tā noplicināsies un kļūs neauglīga.

Svarīgākie elementi, kuri nodrošina augsnes auglību ir fosfora un kālija savienojumi. Līdz ar to, lauksaimnieka uzdevums ir nodrošināt to, ka barības vielu koncentrācija saglabājas vai palielinās. 

Augi, kuri audzēti nepietiekošu barības vielu apstākļos ātri vien sāk izrādīt barības vielu deficīta pazīmes, kas noved pie samazinātas ražības (līdz pat 80%), kā arī zemākas pārtikas kvalitātes.

Vēsturiski cilvēce mēslošanai lietojusi to, kas paliek pēc lauksaimniecības dzīvniekiem – kūtsmēslus, taču 20. gadsimta vidū strauju popularitāti ieguva minerālmēsli. Lai gan apkārt valda uzskats, ka kūtsmēsli ir īstais un vienīgais mēslošanas līdzeklis, patiesībā abi divi ir vienlīdz labi un droši – nodrošina augsni un augus ar nepieciešamajiem barības elementiem. Abi satur vienus un tos pašus barības elementus, piemēram, slāpekli, fosforu un kāliju.

Taču atšķirības ir!

augsnē ienes arī organiskās vielas – atliekas no zāles, salmiem vai cita veida barības, kuru lopiņš ēdis vai ar kuru veikta kūts kaisīšana. Tās pēc tam kalpo par barību augsnes vmikroorganismiem un padara augsni gaisīgāku. Kūtsmēsli ir lētāki, jo rodas kā blakusprodukts lopkopībā. Tomēr ir arī mīnusi. Izmantojot kūtsmēslus, ir ļoti sarežģīti mēslošanu veikt precīzi, jo nav iespējams nomērīt, cik un kādi barības elementi ir kūtsmēslos. Rezultātā augsni var netīšām pārmēslot vai tieši otrādi – nenomēslot pietiekami. Kūtsmēslos barības vielas ir mazāk koncentrētas, tāpēc tie aizņem vairāk vietas un izdala ne to patīkamāko aromātu.

vienmēr zināms precīzs barību vielu daudzums, kā rezultātā augsnei iespējams iedot tieši tik, cik tai nepieciešams. Minerālmēsli ir plaši pieejami, viegli uzglabājami un vienkārši izmantojami. Protams, ir arī mīnusi – tie nesatur trūdvielas, kas nozīmē, ka lauksaimniekiem periodiski jālieto arī zaļmēslojums, jāiestrādā augu atliekas, vai jāmeklē citi veidi, kā nodrošināt veselīgu organisko vielu.

Biedrība "Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi"

Apvienības valdes priekšsēdētājs: Valters Zelčs

Komunikācijas vadītāja: Šarlote Mīdere

Seko mums sociālajos tīklos