Viens no veidiem, kā augsni padarīt auglīgāku, ienesot tajā zaļo masu. Lai no zaļmēslojuma maisījuma lauksaimnieks iegūtu labāko efektu, iestājoties pavasarim, tukšā laukā tiek iesēti dažādu kultūraugu maisījumi, piemēram, tauriņieži, krustzieži, graudzāles, u.c. Šādi maisījumi nodrošina gan slāpekļa ienesi augsnē, gan augsnes irdināšanu ar krustziežu spēcīgajām saknēm. Bieži zaļmēslojums ietver arī auzas, kurām ir fitosanitāras īpašības, kas palīdz augsni attīrīt no dažādiem slimību ierosinātājiem. Papildu parasti iekļauj arī dažādus krustziežu dzimtas augus, piemēram, sinepes vai rapsi, kuri ar savu spēcīgo sakņu sistēmu irdina augsnes dziļākos slāņus. Bieži zaļmēslojums ietver arī auzas, kurām ir fitosanitāras īpašības, kas palīdz augsni attīrīt no dažādiem slimību ierosinātājiem.

Ka šis maisījums iesēts laukā, jāgaida aptuveni 4–6 mēnešus līdz augi izveido ļoti lielu zaļo masu – pat cilvēkam līdz viduklim. Lielāko daļu zaļās masas veido ogleklis, kuru augi ir spējuši piesaistīt no atmosfēras. Ap augusta mēnesi masa ir gatava, un to iestāda augsnē – parasti ar arklu. Uz katru augsnes hektāru nonāk vairākas tonnas zaļmēslojuma, kas baro augsnes mikroorganismus, veicina augsnes gaisīgumu un veido jaunas barības vielas.

Latvijā ik gadu tiek sēti vairāk nekā 8000 hektāru zaļmēslojuma.

Dažādu augu maisījumi, kurus iesēj laukā, lai piesaistītu no atmosfēras oglekli un slāpekli, attīrītu augsni un barotu augsnes mikroorganismus – līdzīgi kā zaļmēslojums. Lielākā atšķirība starp abiem ir laiks, ko sējums pavada uz lauka. Zaļmēslojumu sēj pavasarī, notur līdz vasaras beigām, bet starpkultūras sēj vasaras beigās un notur aptuveni tikai 2 mēnešus. Kaut arī starpkultūras veido mazāku zaļo masu nekā zaļmēslojums, tās ir izdevīgākas lauksaimniekam, jo, tās sējot, laukam nav jāizlaiž pilns ražošanas gads. Lauksaimnieks augustā novāc ražu, sēj starpkutūru un vēlā rudenī to iestrādā augsnē, savukārt pavasarī lauks atkal ir gatavs vasarāju sējai.

Latvijā ik gadu tiek sēti 56 000 hektāru starpkultūras.

Neskatoties uz to, ka viegli skābās augsnes patīk kartupeļiem, burkāniem un krūmmellenēm, lielākajai daļai augu patīk pH neitrāla augsne – tāda, kurā pH ir ap 7. Tas veicina augsnes labsajūtu, palīdz mirkoorganismiem darboties ātrāk un palīdz augiem uzņemt augsnē esošās barības vielas.

Pat ļoti bagātīgi mēslotās augsnēs augi var izjust barības vielu deficītu tādēļ, ka skābā augsnē barības elementi kļūst grūti uzņemami.

Lai skābas augsnes padarītu veselīgākas, augstražīgākas un bioloģiski aktīvākas, lauksaimnieks tās kaļķo, kad nepieciešams. Ar kaļķakmens miltiem, maltu dolomītu vai dārza kaļķi. Šādi īsā laikā augsne saņem pietiekami daudz kalcija, kas neitralizē skābo vidi, veido augsni gaisīgāku un strukturētāku. Šādā veida iekopšanas darbi rezultējas lielākā ražas apjomā un kvalitātē. Kaļķošanu veic pirms augu sējas rudenī vai pavasarī. Latvijā ir gadu kaļķo tūkstošiem hektāru zemes un dzīvē tas izskatās tā, it kā tiek kaisīti balti milti lauka vidū.

Biedrība "Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi"

Apvienības valdes priekšsēdētājs: Valters Zelčs

Komunikācijas vadītāja: Šarlote Mīdere

Seko mums sociālajos tīklos