Jau no brīža, kad zemkopis sagatavo augsni graudu sēšanai, tas tiek reģistrēts konkrētā lauka vēsturē. Jau šajā brīdī zemkopis ir valsts iestāžu kontroles zonā un reģistrē visus procesus, kas tiek veikti uz lauka.
Nākamais posms ir izaudzēto graudu kulšana un nodošana graudu kaltē pārstrādei, kura arī ir dienestu uzraudzībā un tajā regulāri tiek veiktas pārbaudes atbilstoši Latvijas un Eiropas likumdošanas prasībām.
Milti un citas izejvielas nonāk prasmīgu meistaru rokās pārtikas ražošanas uzņēmumos. Šajā piemērā teiksim, ka ceptuvē, kur arī notiek regulāras pārbaudes no dienestu puses, vai procesi notiek atbilstoši labai ražošanas praksei.
Kad maizīte gatava, to iepako un marķē ar sērijas numuru un citu informāciju.
Tikai tad tā nonāk veikalu plauktos un mūsu iepirkumu ratos.
Varētu šķist, ka dienesti tikai kontrolē un pārbauda – jā, tā ir liela daļa no funkcijām, jo tādā veidā tiek nodrošināta pārtikas drošība. Taču jāuzsver, ka eksperti, kuri apmeklē saimniecības un pārtiku ražojošos uzņēmumus, sniedz arī lielu konsultatīvo atbalstu, kas palīdz saimniekiem un ražotājiem uzlabot procesus savā uzņēmumā.
PVD skaidro, ka pesticīdu atliekvielas, tāpat kā citas daļas un atliekvielas pārtikā ir jāskata kontekstā ar normām, kādas pieņemtas Eiropas Savienībā. Ja pārtikā tiek konstatēti pesticīdu vai citu vielu marķieri, tas nebūt nenozīmē, ka pārtika nav droša, jo konstatētie atliekvielu lielumi ir krietni zem zinātniski pamatotajām normām, kas varētu izraisīt problēmas cilvēka veselībai. Jā – tas ir pētīts starptautiski un ļoti detalizēti!
Līdzīgi kā ar pārtikas piedevām (E-vielām un konservantiem) – tās tiek pievienotas, bet, ja normas netiek pārsteigtas, varam būt ar mierīgu prātu – pārtika ir droša.
PVD katru gadu Latvijas pārtikā ņem aptuveni 300 paraugus, un pārbauda vairāk nekā 200 darbīgās vielas. Gadās, ka dažkārt atliekvielas tiek atrastas, bet tās ir normas robežās, un pārsniegumi ir ļoti, ļoti reti.
Lielāka uzmanība jāpievērš eksotiskiem augiem no siltām zemēm.
Dienestu darbs starp dažādām valstīm var atšķirties – tas atkarīgs no vietējās likumdošanas. Runājot par importēto produkciju, īpaši no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, šis pārtikas produktu izejvielu ražošanas posms ir daudz grūtāk izsekojams.
Kaut arī augļi un ogas no šiem reģioniem vizuāli var šķist skaisti, jāsaprot, ka siltais un mitrais klimats, kuros nereti tiek ievākti kivi, avokado, un citi produkti, ir labvēlīgs ne tikai augu augšanai, bet arī dažādu kaitīgo organismu izplatībai. Šī iemesla dēļ, dienvidu puslodes valstīs, sevišķi tajās, uz kurām neattiecas Eiropas Savienības regulējums, saimnieki pesticīdus lieto daudz vairāk un biežāk nekā to dara mūsu lauksaimnieki Latvijā.
Galvenā lieta, ko varat darīt, lai parūpētos par sevi un apkārtējiem, ir pirkt vietējos, Latvijā ražotos pārtikas produktus, jo tie ir pārbaudīti un uzraudzīti visā tapšanas procesā.
E-Pasts: info@ilgtspejigi.lv
