Augu aizsardzības līdzekļi
tiek izmantoti, lai

Pasargātu
ražu

Nodrošinātu
ražas kvalitāti

Rūpētos par
drošu pārtiku

Lauksaimnieki rūpējas par veselīgu augsni un stipriem augiem.
Reizēm lauki jāsmidzina, jo slimības un kaitēkļi var iznīcināt ražu vēl pirms tā nonāk līdz veikalam. Augu aizsardzības līdzekļi tiek lietoti pārdomāti - tikai tad, kad tas patiešām nepieciešams.

Kas laukus nesmidzina,
tas gardi neēd.
Pasargāta raža =
kvalitatīva pārtika
Kontrolēts un
zinātnē balstīts process
Drošs gan cilvēkiem,
gan videi
TĀLĀK
Kas laukus nesmidzina,
tas gardi neēd.

Kāpēc reizēm jālieto
augu aizsardzības līdzekļi?

JO
FUNGICĪDI
Ierobežo slimības
Augu slimības lielākoties ierosina dažādi sēņu patogēni. Fungicīdi satur vielas, kuras aizkavē vai pilnībā iznīcina šos patogēnus. Sēņu patogēni var likt veselai gurķu vai citu augu veida ražai sapūt vai radīt cilvēkam indīgas vielas.
JO
INSEKTICĪDI
Ierobežo kaitēkļus
Lai cīnītos ar kaitēkļu nodarītajiem bojājumiem – izgrauztiem stublājiem, lapām, saknēm un graudiem, nereti tiek izmantoti insekticīdi. Tie aizkavē kukaiņu attīstību vai tos iznīcina. Lai nenodarītu nesamērīgu negatīvu ietekmi derīgajiem kukaiņiem, insekticīdus ziedēšanas laikā atļauts lietot tikai naktī.
JO
HERBICĪDI
Ierobežo NEZĀLES
Nezāles tīrumā konkurē ar kultūraugiem par gaismu, ūdeni un barības vielām. Herbicīdi satur vielas, kas aizkavē nezāļu augšanu vai tās pilnībā likvidē. Mūsdienās ir pieejami dažādi smalki herbicīdi, piemēram, tādi, kas ierobežo rudzupuķu izplatību, bet nekādi nekaitē kviešiem.

AAL un pesticīdi – kāda atšķirība?

Bieži tiek runāts par pesticīdu lietošanu lauksaimniecībā.
Šāds apgalvojums nav nepatiess, taču lauksaimniecības kontekstā
korekti ir runāt par augu aizsardzības līdzekļiem (AAL).
AAL ietver tikai to pesticīdu daļu, kuru izmanto lauksaimniecībā, –
fungicīdus, herbicīdus un insekticīdus,
kā arī mikrobioloģiskos vai dzīvos organismus saturošos līdzekļus.
Tie ir preparāti, ko lauksaimnieki izmanto, lai pasargātu kultūraugus
no kaitīgajiem organismiem, kaitēkļiem, slimībām un lai tie ražotu kvalitatīvu un veselīgu pārtiku.
Termins "pesticīdi" sevī ietver arī biocīdus, kurus lauksaimniecībā neizmanto.
Tie ir, piemēram, dezinfekcijas un virsmu tīrīšanas līdzekļi,
pretodu un pretērču līdzekļi, pretblusu siksnas suņiem un kaķiem.

Kā lauksaimnieki pieņem lēmumu
par AAL lietojumu?

Lauksaimnieki veic virkni preventīvo pasākumu (augu maiņu, augsnes apstrādi utt.), lai kaitēkļu laukā nebūtu. Tiek veikta regulāra sējumu apsekošana, lai uzraudzītu kaitīgo organismu izplatību.
Ja tiek konstatēta slimību izplatība, lauksaimnieks vēro tās tālāku attīstību un aprēķina ekonomisko robežslieksni – to, vai AAL lietošana ir pamatota.
Ja tiek secināts, ka AAL lietošana ir pamatota, lauksaimnieks konsultējas ar agronomu un pielieto AAL, darot to atbilstoši marķējumā norādītajām prasībām un ievērojot visus piesardzības nosacījumus.

Kas notiek ar AAL,
kad tie nonāk dabā?

Kad AAL nonāk dabā, tie veic savu primāro uzdevumu – ierobežo sēņu slimību patogēna, kaitēkļa vai nezāles izplatību, taču ir jautājums, kas ar darbīgo vielu notiek pēc tam?

Saskaroties ar ārējo vidi, AAL darbīgās vielas UZREIZ UZSĀK SADALĪŠANĀS PROCESU. Katra viela noārdās citādā ātrumā, taču noteiktā laika periodā jebkurš līdzeklis sadalās līdz vienkāršiem savienojumiem, galvenokārt, ogļskābajai gāzei, ūdenim un minerāliem.

Kas ir atliekvielas,
kas ietekmē to daudzumu?

Atliekvielas ir “pēdas”, ko AAL atstājuši vidē  un/vai apstrādātajos pārtikas produktos. Tas ir AAL daudzums, kas vēl nav sadalījies līdz vienkāršiem savienojumiem. To sadalīšanās ātrumu ietekmē apkārtējās vides apstākļi – temperatūra, saules daudzums, pieejamais skābekļa daudzumus, augsnes īpašības u.c. faktori.

Lai pārliecinātos par pārtikas drošumu un apkārtējās vides veselīgumu, Eiropas Savienībā katrai darbīgajai vielai tiek noteikts maksimālais pieļaujamais AAL atliekvielu līmenis.

2022. gadā Latvijā ražotā pārtika pilnībā atbilda drošības prasības standartiem, un nevienā no pārbaudītajiem paraugiem netika konstatēti AAL darbīgo vielu pārsniegumi.

Kas reglamentē AAL lietošanu
Eiropā un Latvijā?

AAL lietošana Eiropā ir ļoti stingri regulēta. Lēmumu par konkrētu produktu reģistrāciju un lietošanu pēc ilggadīgiem zinātniskiem pētījumiem un ietekmes novērtējumiem pieņem Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde. Arī katrā dalībvalstī ir iestāde, kas veic novērtējumu un izsniedz atļauju AAL laišanai tirgū un uzrauga to pareizu lietošanu. Latvijā tas ir Valsts augu aizsardzības dienests.

Biedrība "Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi"
Apvienības valdes priekšsēdētājs: Elvis Lazdiņš
Komunikācijas vadītājs: Arnis Mīderis

E-Pasts: info@ilgtspejigi.lv

Seko mums sociālajos tīklos
Copyright © 2026 Biedrība "Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi"