Kad AAL nonāk dabā, tie veic savu primāro uzdevumu – ierobežo sēņu slimību patogēna, kaitēkļa vai nezāles izplatību, taču ir jautājums, kas ar darbīgo vielu notiek pēc tam?
Saskaroties ar ārējo vidi, AAL darbīgās vielas UZREIZ UZSĀK SADALĪŠANĀS PROCESU. Katra viela noārdās citādā ātrumā, taču noteiktā laika periodā jebkurš līdzeklis sadalās līdz vienkāršiem savienojumiem, galvenokārt, ogļskābajai gāzei, ūdenim un minerāliem.
Atliekvielas ir “pēdas”, ko AAL atstājuši vidē un/vai apstrādātajos pārtikas produktos. Tas ir AAL daudzums, kas vēl nav sadalījies līdz vienkāršiem savienojumiem. To sadalīšanās ātrumu ietekmē apkārtējās vides apstākļi – temperatūra, saules daudzums, pieejamais skābekļa daudzumus, augsnes īpašības u.c. faktori.
Lai pārliecinātos par pārtikas drošumu un apkārtējās vides veselīgumu, Eiropas Savienībā katrai darbīgajai vielai tiek noteikts maksimālais pieļaujamais AAL atliekvielu līmenis.
2022. gadā Latvijā ražotā pārtika pilnībā atbilda drošības prasības standartiem, un nevienā no pārbaudītajiem paraugiem netika konstatēti AAL darbīgo vielu pārsniegumi.
AAL lietošana Eiropā ir ļoti stingri regulēta. Lēmumu par konkrētu produktu reģistrāciju un lietošanu pēc ilggadīgiem zinātniskiem pētījumiem un ietekmes novērtējumiem pieņem Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde. Arī katrā dalībvalstī ir iestāde, kas veic novērtējumu un izsniedz atļauju AAL laišanai tirgū un uzrauga to pareizu lietošanu. Latvijā tas ir Valsts augu aizsardzības dienests.
E-Pasts: info@ilgtspejigi.lv