Klimatam draudzīga saimniekošana

Pēdējos gados sabiedrība aizvien lielāku vērību pievērš ne tikai produktiem, kurus ikdienā patērē, bet arī tam, cik atbildīgi pret dabu šie produkti ir ražoti. Nenoliedzami, jebkura veida lauksaimniecība ir iejaukšanās dabā, un atstāj zināmu ietekmi gan uz vidi gan klimatu. Tomēr, tehnoloģijām attīstoties, mūsu rokās ir iespēja šo negatīvo ietekmi mazināt. Viens no lielākajiem siltumnīcas efekta gāzu radītājiem lauksaimniecībā ir augsnes.

Kurš gan varētu iedomāties, ka ar lāpstu iedurot zemē, un apgriežot auglīgo virskārtu otrādāk, mēs atbrīvojam atmosfērā augsnē esošo CO2. Tomēr tā ir realitāte, un lai CO2 emisijas mazinātu, augsni jācenšas kustināt pēc iespējas mazāk. Šī iemesla dēļ ir attīstījušās jaunas sējas metodes – aizvien vairāk Latvijā lauki tiek apsēti augsni neapvēršot – tās ir speciāli veidotas sējmašīnas, kuras spēj bez lauka aršanas vai cita veida apstrādes, uzreiz laukā sēt jaunu kultūraugu. Tiem, kuriem šādas tehnoloģijas šķiet pārāk ambiciozas investīcijas, tirgū pieejami arī citi risinājumi – dažādi diski un kultivatori, kuri pirmssējas klasisko augsnes aršanu aizstāj ar tikai augsnes virskārtas uzirdināšanu. Kaut arī šis nav klimatam visdraudzīgākās metodes, tas tomēr ir milzīgs solis pretī emisiju samazināšanai.

Otrs virziens, kurā strauji attīstās tehnoloģijas bieži tiek dēvēts par precīzo lauksaimniecību. Vienkāršiem vārdiem sakot, tās sevī ietver agregātus un traktorus, kuri aprīkoti ar dažādiem sensoriem, jaudīgiem datoriem un GPS uztvērējiem. Šo iekārtu darbība ir prātam neaptverama. Augstu debesīs lidojoši satelīti fotografē mūsu laukus, datorprogammas analizē iegūtos fotouzņēmumus un lauksaimniekiem izveido speciālas biomasas kartes – pēc tām iespējams noteikt, kuros lauka kvadrātmetros ir vairāk augi, taču kuros augi, līdz ar to ražas potenciāls ir mazāks. Veicot lauku mēslošanu, vai smidzinot laukus ar augu aizsardzības līdzekļiem (AAL), precīzās tehnoloģijas pašas aprēķina un automātiski samazina vai palielina produktu devu tā, lai katrā lauka nogabalā mēslojums vai AAL nonāktu tikai tik, cik augiem patiesi vajadzīgs. Tas ne tikai samazina izdevumus lauksaimniekiem, bet samazina spiedienu uz vidi – laiki, kad lauki tika mēsloti vai smidzināti ‘’ar rezervi’’ ir beigušies.

Šo visu saprotot, varētu rasties loģisks jautājums – bet vai Latvijā kādas no šīm smalkajām tehnoloģijām vispār tiek ieviestas? Jā, un gana daudz. Provizoriskie Zemkopības Ministrijas dati par 2023. gada atbalsta pieteikumiem liecina, ka no aptuveni 900 000 hektāru aramzemē sētu laukaugu platībām, 480 000 hektāri jeb 53% ir deklarēti kā platība, kurā tiek piekoptas klimatam draudzīgas augsnes apstrādes prakses, taču 468 000 jeb 52% hektāros tiek izmantotas precīzās tehnoloģijas. Tātad, aptuveni puse no visām laukaugu aramzemes platībām tiek apsaimniekota klimatam un videi draudzīgāk nekā iepriekš – tas ir milzīgs lēciens ilgtspējīgas lauksaimniecības virzienā.

Viena pati GPS iekārta izmaksā sākot no 10 000 eur, bet lielākas tehnikas vienības izmaksā vairākus simtus tūkstošus eur. Varam būt lepni ar Latvijas rādītājiem un lauksaimnieku milzu investīcijām klimata labā. Nu jau 50% un vairāk laukaugiem izmantotās aramzemes tiek apstrādātas ar šīm klimatam draudzīgajām tehnoloģijām.

Dalies ar šo:

Saistītie raksti

attēls

Lauku smidzināšana – cik liela deva nonāk tur, kur nevajag?

Projekta „DABAS CIKLS” programma skolu bērniem un jauniešiem sadarbībā ar jaunajiem zemniekiem”  rezultātu un projekta kopsavilkums

Saistītie Video

Jaunākās ziņas

Stāsts par spēcīgām saknēm un laimīgām govīm

Grasbergi – Liela ģimene, kura cauri laikiem nodarbojusies ar piena lopkopību.

Dalies ar šo:
Yara Dienas bizness

Ir izdevīgi būt dabai draudzīgam

“.. cilvēka pienākums ir atdot atpakaļ augsnei ar kultūraugiem paņemtās barības vielas un minerālvielas, jeb saimniekot ilgtspējīgi. “

Dalies ar šo:

Projekta „DABAS CIKLS” programma skolu bērniem un jauniešiem sadarbībā ar jaunajiem zemniekiem”  rezultātu un projekta kopsavilkums

Biedrība ‘’Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi’’ projekta “DABAS CIKLS” programma skolu bērniem un jauniešiem sadarbībā ar jaunajiem zemniekiem” ietvaros, bērnu un jauniešu auditorijām tika izstrādāti divi informatīvie materiāli, kuri tika izmantoti, lai uzrunātu jauniešu auditoriju tai saistošā veidā saistībā ar vides un lauksaimniecības mijiedarbības jautājumiem. Ņemot vērā bērnu zemo izpratnes līmeni par lauksaimniecību […]

Dalies ar šo:
Biedrība "Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi"
Apvienības valdes priekšsēdētājs: Valters Zelčs
Komunikācijas vadītāja: Šarlote Mīdere
Seko mums sociālajos tīklos
Copyright © 2024 Biedrība "Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi"