Pasaulē vadošā minerālmēslu ražošanas un izplatīšanas “Yara International” grupas kompānijas SIA “Yara Latvija” tirdzniecības vadītājs Ģirts Peirāgs.
Ļoti maz cilvēku ikdienā aizdomājas par augsni. Ikdienas skrējienā tas šķiet kaut kas nebūtisks, pašsaprotams, taču patiesībā augsne ir viens no mūsu vērtīgākajiem dabas resursiem. Tikai pateicoties tai mēs vispār eksistējam – iegūstam koksni, būvmateriālus, dažādas citas izejvielas, un, iespējams, pats svarīgākais – varam izaudzēt sev pārtiku.
Pārtikas audzēšana patiesībā neko daudz nemaz neatšķiras no rūpēm par mazuli. Lai augs attīstītos spēcīgs un augtu liels, tam ir vajadzīgas sabalansēta un kvalitatīva pārtika. Bērns barības vielas saņem maltīšu ceļā. Jo labāka pārtika – jo veselīgāks organisms. Tieši tā pat ir ar augiem. Augšanas procesam ir nepieciešamas barības vielas un minerālvielas. Augi tās primāri saņem caur saknēm no augsnes, kurā ir iesēti vai iestādīti.
Bieži rudeni saucam par dabas velšu laiku. Cilvēki nolasa ogas, nokuļ graudus, novāc dārzeņus, lai pēc tam tos celtu galdā. Tomēr, lai šos produktus izaudzētu, mēs esam izmantojuši augsnes resursu – barības vielas, kurus produktu veidā aizvedam prom no lauka. Ja no lauka ražu tikai vestu prom gadu no gada – augsne kļūtu ar viennabadzīgāka, līdz vienā brīdī mēs atdurtos pie augsnes, kura auglības ziņā būtu salīdzināma ar tuksnesi. Tieši tādēļ,
.. cilvēka pienākums ir atdot atpakaļ augsnei ar kultūraugiem paņemtās barības vielas un minerālvielas jeb saimniekot ilgtspējīgi – tā, lai nākošajām paaudzēm augsni atdotu tikpat veselīgu vai pat vēl labāku.
Šo paņemšanas – atdošanas principu zemkopji zina un piekopj jau sen. Metodes, kā to izdarīt, ir vairākas. Lielās grupas varētu būt: dabīgie mēslojuma avoti – piemēram, kūtsmēsli, kurus iear augsnē pirms sējas un, kā otra lielā grupa – rūpnieciski ražoti minerālmēsli, kuri sastopami dažādās formās – gan granulās, gan šķidrā veidā.
Latvijā liela problēma ir tā, ka, zemā lopu blīvuma dēļ, organiskais mēslojums ir ļoti maz, tādēļ augsnes resursi jāatjauno ar minerālmēsliem.
Mūsu uzņēmumam Eiropas reģionā ir astoņas ražotnes – Somijā, Nīderlandē, Francijā, Norvēģijā un Vācijā, no kurienes tiek piegādāti minerālmēsli Yara produkcijas izplatītājiem un tālāk arī lauksaimniekiem Latvijā un Baltijā. Varu teikt, ka darām visu iespējamo, lai palīdzētu lauksaimniekiem nodrošināt auglīgas un veselīgas augsnes saglabāšanos. Jau ilgstoši piekopjam praksi, ka mūsu bizness nebeidzas pie mēslojuma kravas izkraušanas noliktavā. Mēs regulāri tiekamies ar lauksaimniekiem uz lauka – mūsu agronomi apseko laukus, palīdz identificēt dažādas augsnes problēmas, kuras kopā arī risinām.
Yara globāli ar augsnes veselības pētniecību nodarbojas jau 65 gadus. Mums šeit Latvijā šie pētījumi un zināšanas kļuva pieejamas tikai sākot ar 1991. gadu – ar attiecīgā politiskā režī- ma sabrukšanu.
Līdz tam uz laukiem notika pilnīgs haoss – pa labi un kreisi tika bārstīts viss, kam izdevās tikt klāt. Tēlaini izsakoties, augiem tas bija kā milzīgs zviedru galds ar barības vielām un minerālvielām, no kurām lielāko daļu tie nemaz nespēja uzņemt, jo barības vielas nebija sabalansētas. Vienmēr kaut kas bija daudz par daudz, un vienmēr bija lietas, kas uz zviedru galda neatradās. Šādai saimniekošanai bija skaudras negatīvas sekas: liela daļa barības vielu, kuras augi nevarēja uzņemt, pavisam brīvi nonāca mūsu ūdenstilpnēs un darīja kaitējumu videi.
Ar šīm sekām lauksaimnieki cīnās vēl šobrīd un daudzi aizspriedumi un mīti par lauksaimniecību balstās tieši uz šo laiku negatīvo pieredzi.
Mūsdienās, pateicoties daudzajiem pētījumiem un tehnoloģiskai attīstībai, pieeja ir kardināli mainījusies – neproduktīvā, dārgā “zviedru galda” vietā, augsnei un augiem tiek papildus piegādātas tikai tās barības vielas un minerālvielas, kas konkrētajā augšanas fāzē ir nepieciešamas un tikai tajos lauka nogabalos, kur tas ir nepieciešams. Augu un augsnes vajadzības šobrīd mēs varam noteikt ar kvadrātmetra precizitāti.
Nu jau par pašsaprotamu lietu lauksaimniecībā kļuvušas ikgadējas augsnes analīzes, lapu analīzes, ar satelīta palīdzību fiksētu karšu izmatošana un citas metodes.
“Yara Latvija” tirdzniecības vadītājs Ģirts Peirāgs
Tā pat kā Eiropas Savienības zaļā kursa mērķi, arī Latvijas mērķi paredz ilgtspējīgas pārtikas ražošanas jeb, citiem vārdiem sakot – ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstību. Tajā liela loma pieder arī pareizai augsnes un augu mēslošanai atbilstošajās auga augšanas stadijās.
“Yara Latvija” strādā agronomijas jomas profesionāļi, kuri pārzina tieši Latvijas tirgu, augsnes un klimatiskos apstākļus.. Protams, kā jebkuram uzņēmumam, mums ir svarīgs apgrozījums un peļņa, taču ne mazāk svarīga vērtība ir minerālmēslu pareiza lietošana atbilstošā laikā un vietā. Tātad – ne par daudz un arī ne par maz. Lai noteiktu šo robežu, lauksaimniekus regulāri konsultē mūsu agronomi.
Domājams, šī pieeja “nevis vienkārši darīt, bet darīt ar mērķi un zināšanām” ir atbilde jautājumam, kāpēc Yara ir tirgus līderis pasaulē.
Mūsu komandas lielākais gandarījums ir novērot, kā klientu saimniecības katru gadu attīstās. Par to liecina ražas paaugstināšanās un arī graudu kvalitātes rādītāju uzlabojumi.
Šim principam, par pareizu mēslojuma lietošanu ir spēcīgs ekonomiskais arguments arī no saimniecības budžeta puses. Minerālmēslu kategorija sastāda lielāko daļu no jebkura lauksaimniecības uzņēmuma izdevumiem, kas nodarbojas ar augkopību. Jo lielākas platības, jo katra kļūda dārgāk izmaksā.
Pēdējie divi – trīs gadi ir piespieduši visas saimniecības izvērtēt resursu pielietojumu, jo dēļ Krievijas uzsāktā kara Ukrainā un sekojošām sankcijām, arī minerālmēslu cenas spēcīgi nosvārstījās. Šobrīd tās ir stabilizējušās, bet jebkurā gadījumā šī pozīcija ir daudz dārgāka salīdzinot ar laiku pirms kara. Tātad pārtikas ražošana ir spēcīgi sadārdzinājusies un šādos ekonomiskajos apstākļos tas nozīmē, ka pastāvēs tikai tās saimniecības, kuras spēj ieviest inovācijas un optimizēt resursu izlietojumu.
Ir ekonomiski neizdevīgi būt videi nedraudzīgam un pārmēslot augsni vai augus. Tā ir vistiešākājā nozīmē zemē nomesta nauda. Mūsdienu lauksaimnieki, īpaši jaunā paaudze, to ļoti labi izprot.
Jau minēju, ka augu un augsnes vajadzības mēs šobrīd ar dažādiem sensoriem un analīzēm varam noteikt ar mazāk nekā metra precizitāti, taču tikpat svarīgi ir vērot augu atbildi uz izdarītajām korekcijām. Šim mērķim, Latvijā esam adaptējuši precīzās lauksaimniecības programmu Atfarm, kuru Centrāleiropā, Skandināvijā un Latīņamerikā lieto jau vairāk kā piecus gadus. Tagad programmas versija ir pieejama arī latviešu valodā, un ar tās palīdzību lauksaimnieks var sekot līdzi ražas attīstībai, dažu minūšu laikā izveidot precīzas slāpekļa mēslojuma lietošanas kartes un precīzāk mēslot sējumus.
Vēl jo vairāk – pēc lauku mēslošanas, ar satelītu palīdzību, operatīvi ir iespējams redzēt cik pozitīvi sējums ir atsaucies uz mēslojumu, un cik strauji mainījusies augu biomasa.
Ne mazāk svarīga loma Latvijas lauksaimniecības sektora attīstībā ir arī sabiedrības kaut nelielai izpratnei par Latvijā ražoto produktu pievienoto vērtību. Nereti par vietējo pārtiku un lauksaimniecības lomu tās ražošanā runājam nepietiekoši.
Pirkt vietējo produktu ir prestiži! Izvēloties vietējo, jūs faktiski izvēlaties sildīt savas valsts ekonomiku un atbalstīt videi un klimatam draudzīgas prakses, kuras ievieš mūsu pašu lauksaimnieki.
Pasaulē vadošā minerālmēslu ražošanas un izplatīšanas “Yara International” grupas kompānijas SIA “Yara Latvija” tirdzniecības vadītājs Ģirts Peirāgs.
Biedrība ‘’Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi’’ projekta “DABAS CIKLS” programma skolu bērniem un jauniešiem sadarbībā ar jaunajiem zemniekiem” ietvaros, bērnu un jauniešu auditorijām tika izstrādāti divi informatīvie materiāli, kuri tika izmantoti, lai uzrunātu jauniešu auditoriju tai saistošā veidā saistībā ar vides un lauksaimniecības mijiedarbības jautājumiem. Ņemot vērā bērnu zemo izpratnes līmeni par lauksaimniecību […]
E-Pasts: info@ilgtspejigi.lv
