Kā augiem pieveikt slimības?

Cilvēkus, kas nav studējuši lauksaimniecību un neko daudz par to nezina, ir viegli samusināt, piesaucot pesticīdus. Patiesībā šī termina izmantošana lauksaimniecībā nav korekta. Vai zinājāt, ka teju katrs izmantojam pesticīdus savā mājsaimniecībā?

Pesticīdi tiek iedalīti divās grupās – biocīdi un augu aizsardzības līdzekļi (AAL). Biocīdus visplašāk izmantojam mājsaimniecībās kā dažādu virsmu dezinfekcijas līdzekļus, bet biocīdi ir arī pretodu līdzekļi un ērču atbaidīšanas līdzekļi. Lauksaimniecības kontekstā ir korekti runāt par augu aizsardzības līdzekļiem, kas pēc analoģijas ar medikamentiem cilvēkiem var tikt uzskatīti par zālēm augiem.

Tāpat kā cilvēkus arī augus apdraud dažādas slimības, ko izraisa sēnes, baktērijas un vīrusi. Tāpat kā cilvēkiem arī augiem vienmēr nepietiek ar homeopātiskiem līdzekļiem, dažkārt ir nepieciešamas zāles, lai pieveiktu slimības un kaitēkļus.

Augu aizsardzības līdzekļi tiek izmantoti, lai augus aizsargātu no:
1. Sēnīšu slimībām (fungicīdi),
2. Nevēlamiem kaitēkļiem (insekticīdi),
3. Nevēlamiem sārņaugiem/nezālēm (herbicīdi).

Viens no galvenajiem draudiem vietējai bioloģiskajai daudzveidībai ir invazīvās sugas. Tās ir sugas, kas nav sastopamas Latvijā, bet šeit ievestas, kļūst agresīvas, izkonkurē vietējās sugas un strauji pārņem teritoriju.

Invazīvās sugas var būt gan starp augiem, gan dzīvniekiem. Tās var radīt ekonomiskus, sociālus un vides zaudējumus vai pat negatīvi ietekmēt cilvēku veselību. Piemēram, latvāņu agrāk Latvijā nebija. Pēc to straujas izplatības latvāņi pārņēma pamestus nogabalus teju visā Latvijā, iznīcinot bioloģisko augu daudzvedību šajās vietās. Cilvēka saskare ar jebkuru auga daļu izraisa ilgstošas čūlas un nopietnus ādas apdegumus. Vairumā gadījumu mehāniska latvāņu iznīcināšana nav iespējama, un ir nepieciešams lietot herbicīdus. Arī Spānijas kailgliemezis ir ievazāta suga. Tas atzīts par vienu no simt invazīvākajām gliemežu sugām Eiropā un pašlaik aktīvi izplatās Latvijā, apdraud ne vien laukaugus, bet arī mājdzīvnieku veselību.

Latvijas lauksaimnieki augu aizsardzības līdzekļus izmanto maz un tikai tad, kad nepieciešams – aptuveni 3 reizes mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā, ierindojoties starp tām valstīm, kas zāles augiem izmanto vismazāk. Pasaulē augu kaitēkļu un slimību dēļ gadā tiek zaudēti līdz 40% kultūraugu. Izmantojot AAL, ir iespējams pat par 40% mazināt pārtikas zudums pašā ķēdes sākumā – saimniecībā.

Sargājot augus, mēs sargājam ražu!

Dalies ar šo:

Saistītie raksti

attēls augu kaitēkļi un puves

Kā augiem pieveikt slimības – ieklausāmies lauksaimniekos!

Projekta „DABAS CIKLS” programma skolu bērniem un jauniešiem sadarbībā ar jaunajiem zemniekiem”  rezultātu un projekta kopsavilkums

Saistītie Video

attēls

Lauku smidzināšana – cik liela deva nonāk tur, kur nevajag?

Biedrība "Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi"
Apvienības valdes priekšsēdētājs: Valters Zelčs
Komunikācijas vadītāja: Šarlote Mīdere
Seko mums sociālajos tīklos
Copyright © 2024 Biedrība "Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi"