Par pesticīdiem – atklāti un tiešā valodā

Pesticīdu toksiskums, ķimikāliju smidzināšana, augu indēšana, veselības problēmas  – tās ir lietas, kuras nereti tiek aprunātas, diskutējot par mūsdienu lauksaimniecību. Lauksaimnieki taisnojas, ka tā nav indēšana vai lauku miglošana prieka pēc, bet tas ir jādara, lai augus ārstētu no slimībām. Tomēr, mēs taču slimus augus neredzam nedz veikalu plauktos, nedz uz laukiem, tad par kādām slimībām tieši lauksaimnieki runā, un vai tās patiesībā nav tukšas atrunas, lai attaisnotu savu negausību?

Tomēr nozares zinātnieki skaidro – smidzināšana ir nepieciešama, lai ierobežotu nezāles, insektus un slimību ierosinātājus. Lielā mērā tas saistīts ar to, ko mēs, kā patērētāji, vēlamies iegādāties un apēst – skaistus, veselīgus dārzeņus un augļus. Būsim godīgi – neviens taču labprāt neizvēlas tārpainas ogas, sapuvušus kartupeļus, vai kraupainus ābolus.

Svarīgi saprast, ka atstājot slimības neārstētas, augi paši ar tām galā netiks – raža vai nu zudīs pilnībā, vai būtiski mainīsies tās izskats un garša. Mazākās platībās un mazākās siltumnīcās nereti gana veiksmīgi kaitīgos slimību ierosinātājus var ierobežot ar dabīgākām metodēm, taču tas ir darbietilpīgi, dārgi un ne visi “dabīgie” līdzekļi ir labi videi, piemēram, tabakas uzlējums.

Runājot par pārtikas ražošanu lielos apjomos, labs piemērs varētu būt kartupeļu audzēšana – 5 vadziņās visiem zināmās, strīpainās kolorado vaboles ir iespējams nolasīt ar rokām, taču hektāros mērāmās platībās to izdarīt būtu gandrīz nereāli darba roku trūkuma un dārdzības dēļ. Jāatzīmē, ka šādos gadījumos augu aizsardzības līdzekļu lietošana tiek stingri uzraudzīta no valsts iestāžu dienestu puses.

Lai gan veikalos vēl aiz vien ir pieejami vājas koncentrācijas augu aisardzības līdzekļi, entuziastiem, kuri savos mazdārziņos vēlas audzēt pārtiku paši sev, pesticīdu lietošana nebūtu vēlama, jo visbiežāk šajās platībās nav iespējams nodrošināt precīzu lietojuma devu (nav tehnoloģijas), tiek kļūdaini noteiktas pareizās augu attīstības stadijas (trūkst lauksaimnieciskās izglītības), kā arī ir grūti veikt kaitīgo organismu monitoringu (“uz aci” neder), lai saprastu, vai tiešām šie līdzekļi jālieto.

Rezultātā ar mīlestību izaudzētie tomāti piemājas siltumnīcā vai kāposti dobītē var pārvērsties par reālu kaitējumu veselībai!

Dalies ar šo:

Saistītie raksti

attēls augu kaitēkļi un puves

Kā augiem pieveikt slimības – ieklausāmies lauksaimniekos!

Saistītie Video

Jaunākās ziņas

klimatam draudzīga saimniekošana

Klimatam draudzīga saimniekošana

Varam būt lepni ar Latvijas rādītājiem un lauksaimnieku milzu investīcijām klimata labā.

Dalies ar šo:

Stāsts par spēcīgām saknēm un laimīgām govīm

Grasbergi – Liela ģimene, kura cauri laikiem nodarbojusies ar piena lopkopību.

Dalies ar šo:
Yara Dienas bizness

Ir izdevīgi būt dabai draudzīgam

“.. cilvēka pienākums ir atdot atpakaļ augsnei ar kultūraugiem paņemtās barības vielas un minerālvielas, jeb saimniekot ilgtspējīgi. “

Dalies ar šo:
Biedrība "Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi"
Apvienības valdes priekšsēdētājs: Valters Zelčs
Komunikācijas vadītāja: Šarlote Mīdere
Seko mums sociālajos tīklos
Copyright © 2024 Biedrība "Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi"