‘’Bišu mātes priecājās, Šogad laba vasariņa, Šogad laba vasariņa, Medutiņa nepietrūka’’ – jau Latvju tautasdziesmās apdziedātas bites, kas skaidri norāda uz to, ka biškopība un bites ir bijusi neatņemama Latvijas tradīcija gadu simtiem. Tomēr, cik daudz mēs patiesībā zinām par bitēm? Lielākajai daļai no mums bite asociējas ar īkšķa naga lieluma lidoni, kurš, pārsēžoties no viena zieda uz otru, gādā mums gardu medu. Patiesībā pasaulē ir sastopamas vairāk nekā 20 000 dažādas bišu sugas.
Bišu izmēri var atšķirties no 2 milimetriem līdz pat 4 centimetriem. Tās apdzīvo visus pasaules kontinentus, atskaitot Antarktīdu. Arī to krāsa, atšķirībā no sugas, var variēt līdz sarkanai vai pat koši zaļai. Tomēr mūsu acīm vispazīstamākās ir ‘’parastās’’ bites, ar strīpoto, mataino dzelten-melno vēderiņu.
Lai gan mūsu izpratnē teju vienīgā bišu mājvieta ir daudzkrāsaini stropi, kas izvietoti lauku malās un kur laiku pa laikam divkājainas radības dūmu mutulī ceļ ārā medus kāres, bet ne visas bites dzīvo stropos. Lielākā daļa bišu dzīvo ārpus stropiem un lielām saimēm – tās ir bites vientuļnieces. Tās Latvijā pārstāv vairāk nekā 300 sugu. Šīs bites vizuāli daudz neatšķiras no parastajām medus bitēm, taču to dzīves paradumi ir pavisam citādi.
Pavasarī dabai mostoties, mostas arī vientuļās bites, kurām vasarā jāiespēj daudz. Iesilstot zemei, smiltīm un sākoties augu ziedēšanai, vientuļās bites jau sāk gatavoties ziemai. Tiek meklēti dažādi nelieli dobumi, vai raktas alas zemē, lai veidotu istabas saviem pēcnācējiem. Pēc oliņu izdēšanas, bišu mamma steidz piepildīt aliņu ar barību. Tad mammas darbs ir beidzies – ala tiek aiztaisīta. Tālāk, šķiļoties kāpuriem, kas nākotnē pārtaps par bitēm, turpmāk būs jādzīvo patstāvīgi. Alā sagādāta pārtika vien pirmajiem dzīves soļiem, Tāpēc kāpuriem ātri jākļūst patstāvīgiem.
Jāsaka, ka viss darba smagums vientuļo bišu dzīvē tiek iznests uz mātītes pleciem, jo tēviņiem ir tikai viens uzdevums – apaugļot mātīti. Neilgi pēc šī darba veikšanas tēviņi iet bojā.
Kaut arī vientuļās bites no praktiskās puses varētu šķist primitīvi kukaiņi, kuri visu savu dzīvi atdod nākamajai paaudzei, nenesot nekādu tiešu labumu (piemēram, medu) cilvēkiem, tā tas nebūt nav – vientuļās bites pilda ļoti svarīgu funkciju – apputeksnē augus.
Visi kopā mēs varam palīdzēt attīstīt savvaļas apputeksnētāju populāciju. Galvenais – nelikvidēt to barības bāzi. Pavasarī un vasaras sākumā, vēlams būt pielaidīgākiem saviem estētikas standartiem – varbūt nedaudz ataudzis, bet ziedošs un apputeksnētājiem draudzīgs mauriņš ir skaistāks par perfekti notrimmerētu sētu.
Ja ir vēlme sekot līdzi visam vientuļo bišu dzīves ciklam, var iegādāties vai arī uztaisīt paši vientuļo bišu ‘’viesnīcas’’. Tās ir sētā iekaramas, speciāli veidotas bišu mājas ar dažādiem urbumiem un dobumiem, kuros vientuļās bites veido savas alas, un rada pēcnācējus. Arī ar šādu žestu mēs varam sētai iegūt ne tikai skaistu dekoru, bet sniegt savu pienesumu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.
Jāatzīmē, ka svarīga ir pārdomāta rosība savā mazdārziņā. Nav noslēpums, ka arī mazdārziņu vai krāšņumaugu īpašnieki bieži vien izmanto augu aizsardzības līdzekļus, lai cīnītos ar, piemēram, laputīm. Tomēr, ir ļoti svarīgi atcerēties – augu aizsardzības līdzekļi ir stingri regulēti un domāti profesionāļiem, tādēļ, ja lemjat par labu to lietošanai savā dārzā, tad tāpat kā lauksaimnieki, ziedēšanas laikā, to dariet tikai diennakts tumšajā periodā!
Lai arī nereti biškopji un augkopji tiek nostādīti kā divas karojošas puses, praksē bieži vien tie visai labi satiek un pat papildina viens otru. Galu galā, gan biškopība, gan augkopība ir bizness, līdz ar to, saimnieki ir ieinteresēti tajā, lai iegūtā raža būtu lielāka.
Jāņem vērā, ka lauksaimniekiem sadarbība ar biškopjiem ir izdevīga, jo bišu klātbūtne rapšu laukā manāmi uzlabo ražu, savukārt biškopis iegūst augsti pieprasīto Rapšu ziedu medu. Gardie, skaistie augļi, ko atrodam veikalā ražas laikā auguši un veidojušies tikai pateicoties apputeksnētāju čaklajam darbam.
Augkopības saimniecības, lai cīnītos ar slimībām, nezālēm un kaitēkļiem, sējumu kopšanā izmanto augu aizsardzības līdzekļus. Tādējādi neļaujot augiem novārgt, un saglabājot ražas potenciālu.
Jo veselīgāki augi – jo lielāka apjoma un kvalitatīvāks medus.
Tomēr, lauku smidzināšanu veicot neapdomīgi, pastāv risks novārdzināt blakus izvietoto bišu saimi. Ja sējums tiek apstrādāts ar insekticīdu saturošu šķidrumu, tad pastāv iespēja, ka laukā esošās bites var aiziet bojā, tāpēc to dara diennakts tumšajās stundās, kad bites vairs uz lauka nav atrodamas. Savukārt, no rīta kaitīgā iedarbība uz bitītēm jau būs beigusies.
Lai sadarbība starp biškopi un lauksaimnieku būtu tāda, no kuras iegūst abi, panākumu atslēga ir savlaicīga komunikācija. To pierādījuši arī Latvijas lielākie biškopji, kuri orientējas uz eksportā pieprasītā rapša medus ražošanu. Lai sadarbība būtu veiksmīga, jāievēro sekojoši punkti:
Biškopim, savukārt, kā kārtīgam saimniekam, jāseko līdzi saimju veselībai, sevišķu vērību vēršot uz varrozes, jeb parazītisko ērču klātesamību saimēs, kas ir galvenais bišu saimju bojāejas cēlonis.
Par bitēm īpaši draudzīgajiem lauksaimniekiem vairāk var uzzināt www.draudzigsbitem.lv !
E-Pasts: info@ilgtspejigi.lv
