Cilvēki brīnās, ieraugot meiteni pie traktora stūres, traucoties pa ceļu ar pilnu piekabi labības. Vai tiešām meitene? Jā, tā ir lauksaimniece un agronome Lāsma Lapiņa. Lāsma stāsta, ka ģimenes saimniecībā darbojoties 20 gadus.
Darbs nav viegls – laukus apseko vismaz 3 dienas nedēļā, taču arī pārējās dienas nav vieglas – jāpiedalās siena sagatavošanā, augu aizsardzībā, ražas novākšanā.
Lāsmai patīk lauksaimniecības ideoloģija – Tu esi pie dabas, Tava apkārtne ir zaļa un tīra, vēl jo vairāk, Lāsmas mamma ir biologs, līdz ar to, prasības pret dabu ģimenē ir tiešām augstas. Ja runā par pesticīdu lietojumu un saimniecības kopējo orientāciju, tad Lāsma stāsta, ka saimniecība kopumā skaitās kā konvencionālā, taču faktiski saimniekošana tiek veikta ar integrētās augu audzēšanas metodēm – loģiska, videi draudzīga un atbildīga pieeja. Veicot lauku apsekošanu tiek rūpīgi vērtēts nezāļu spektrs un daudzums, kukaiņu nodarītie bojājumi un to skaits, kā arī slimību izplatība. Lēmums par pesticīdu, vai pareizāk, augu aizsardzības līdzekļu lietošanu tiek pieņemts tikai tad, ja citas metodes nav devušas vēlamo rezultātu.
Lāsmas lielā vēlme ir gāzt stereotipus par lauksaimniecību – tā vairs nav nozare, kur visur ir nekārtība, netīrumi un dubļi. Lauksaimniecība ir smalka un attīstīta nozare, tāpēc nevajag padoties to nepareizo viedokļu dēļ, kuri nereti nāk no sabiedrības.
Cilvēki bieži domā, ka uz laukiem tiek izlietas pesticīdu tonnas, augsne tiek pārmēslota, un govis ir klimata pārmaiņu lielākās veicinātājas, taču šie plaši izskanējušie viedokļi lielākoties ir vētra ūdensglāzē, un tieši jauno lauksaimnieku ziņā ir lauzt šos greizos stereotipus.
Tādi jaunieši kā Lāsma ir Latvijas lauku zelta nākotne – neskatoties uz smago darbu, kas jāiegulda, lai Latvijas lauki būtu videi draudzīgi, zaļi, un no tiem nāktu veselīga un droša vietējā pārtika, Lāsma vienmēr atrod laiku arī sabiedrības izglītošanai.
E-Pasts: info@ilgtspejigi.lv
